Vai Tu zini kur tika uzstādīta pati pirmā dekorētā Ziemassvētku eglīte? Vai esi dzirdējis stāstu par Ziemassvētku egles rotāšanas pirmsākumiem?
Ir daudz dažādas ziņas, stāsti un leģendas par pašu pirmo rotāto Ziemassvētku eglīti. Daži no šiem stāstiem ir balstīti uz kādiem attālināti atrodamiem faktiem, bet citi – radīti ar mērķi popularizēt tūrismu un piesaistīt uzmanību. Taču teikas un leģendas nav radītas tādēļ, lai tās pierādītu, bet gan lai ar smaidu tās baudītu un stāstītu tālāk.
Viens no izplatītākajiem un arī skaistākajiem stāstiem, kuru joprojām popularizē plašsaziņas līdzekļi, it sevišķi Amerikā, vēsta par Rīgu kā vietu, kur pirmo reizi tika dekorēta svētku eglīte. Šis nostāsts vēsta, ka 1510. gadā ievērojamais baznīcas reformators Mārtiņš Luters, kurš tolaik esot dzīvojis Latvijā, brienot cauri piesnigušam mežam netālu no Rīgas, vērojis kā mēness un zvaigžņu gaismā spīguļo egļu skujas. Viņš ļoti vēlējies šo skaisto skatu parādīt saviem bērniem, tādēļ nocirtis eglīti un mājās to izrotājis ar svecītēm. Cirstās egles zaros sveču liesmiņas izskatījušās kā mazas zvaigznītes.
Tomēr, pētot Lutera biogrāfiju, kļūst skaidrs, ka šis stāsts nevar būt īsti patiess, jo 1510. gadā Mārtiņš Luters dzīvoja Vācijā, būdams iesvētīts augustīniešu mūka kārtā, kas nozīmē, ka ģimenes viņam vēl nebija.
Cits stāsts, kas arī Rīgu min kā vietu, kas glabā pirmās dekorētās Ziemassvētku eglītes godu, ir saistīts ar Rīgas melngalvju brālību un balstās uz vairākiem pierādāmiem faktiem.
1510. gadā pierakstītajos Rīgas melngalvju brālības Vastlāvju svētku noteikumos ir minēts koks (bom), kuru Ziemassvētku pēdējā dienā mūzikas pavadībā ienes pilsētas tirgus laukumā un sadedzina, tādējādi simboliski noslēdzot pirms gavēņa karnevālu. Nav gan īsti zināms, kā šie melngalvju svētku koki izskatījās. 1584. gadā izdotajā Livonijas hronikā arī ir atrodamas atsauces uz jau minēto melngalvju brālību tradīciju – lielu, rotātu egli, kuru melngalvji Livonijas pilsētās savu Vastlāvju svinību noslēgumā uzstādīja tirgus laukumā un pēdējās svētku dienas vēlā vakarā, svinot ar pilsētnieku sievām un meitām, koku sadedzināja. Arī šeit netiek pieminēts vai šie koki bija svētku egles.
Vēl kāds interesants fakts – Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (National Christmas Tree Association) ir oficiāli atzinusi, ka “pirmais rakstiskais pierādījums par izrotātu egli nāk no Rīgas, Latvijas”, tā ka varam tomēr ar lepnumu teikt, ka pirmā dekorētā Ziemassvētku egle bija Rīgā.
Daži interesanti fakti par Ziemassvētku eglītēm:
- 98% Ziemassvētku egles, kas tiek tirgotas egļu plačos, tiek stādītas un audzētas speciālās eglīšu audzētavās, un tikai 2% no visām eglēm tiek nocirstas savvaļā.
- Populārākie Ziemassvētku egles augstumi ir 1,5 – 2,5 metri. Eglītei jāaug apmēram 6 – 10 gadus, lai sasniegtu šādu garumu.
- Jau 1882. gadā Tomasa Edisona asistentam Edvardam Džonsonam (Edward Johnson) radās ideja par elektrisko spuldzīšu virtenes radīšanu priekš Ziemassvētku eglēm, jo tajā laikā ļoti aktuāla problēma bija biežie ugunsgrēki, kurus izraisīja svecītes egļu zaros. Masveida elektrisko spuldzīšu virteņu ražošana sākās 1980. gadā.
- Vecākais zināmais Ziemassvētku koks atrodas Lielbritānijā – tā ir Redvudas egle, kas tika iestādīta 1856. gadā Vestparkā, Bedfordšīras štatā.
- Tieši Nordmann šķirnes egle jau vairākus gadus ir bijusi pati populārāka Ziemassvētku eglītes izvēle Eiropā.
- Ziemassvētku eglītes visbiežāk ir mājvieta dažādiem kukaiņiem un kaitēkļiem. Tādēļ der atcerēties, ka pirms eglītes ienešanas istabā, to vajadzētu rūpīgi pakratīt, lai visi kukaiņi paliktu ārpusē.
- Pirmās mākslīgās eglītes tika radītas 19. gadsimtā Vācijā. Tās tika izgatavotas, izmantojot zaļā krāsā nokrāsotas zosu spalvas, kuras piestiprināja pie zariem, kas tika izveidotas no metāla stieples. Pēc tam šīs zaru stieples tika aptītas ap centrālo koka stieni, kas kalpoja kā egles stumbrs.
- Šodien lielākā mākslīgo eglīšu patērētāja ir ASV.
Последние комментарии